Dvēs’lē manā atkal
Sapņi staro,
Kā mazas zvaigznītes
Tie mirguļo.
Zīda spārniņiem
Mākoņkalniem pāri
Tie lido
Un lidos
Mūžam...
Pār mani sapņu putni lido
Kā nebeidzamais zvaigžņu ceļš.
Un vientulības gaisma krūtīs
Kā tvaikonītis skumji elš.
Laižu sapņu putnus vaļā,
Lai jau lido debesjumā.
Bet tie atgriežas pie manis,
Apsēzdamies man uz pleca.
Pār mani sapņu putni lido,
Saules pļavā, mēness dārzā
Sapņu putnu zvaigznājs mirdz,
Un sapņos dziedēta tiek mana sirds.
---------------------------------------------------------------
Ar tauriņa vieglumu
Aizlidot
Uz debesīm,
Kur reiz būs
MĀJAS manas.
Kaut mirkli
Dvēseļu tuvumā
Būt,
Kuras liek manai
Sirsniņai
Straujākai kļūt,
Tās mīlot
Un atmiņu
Kamolu
Tinot...
------------------------------------------------------------
Mans sapni
Nesasniegtais,
Gaistošais,
Tik ļoti ilgotais…
Maza vizbulīte
Tavās rokās vīst…
Zūd ticība,
Ka tu reiz
Varētu būt īsts…
Varbūt kādreiz
Tu man tomēr
Uzsmaidīsi
Un rasotu vizbulīti
Manās plaukstās
Liksi…
----------------------------------------------------------
Ir tādas naktis,
Kurās katra pļavas puķe
Dzied,
Tevī pašā atvērušās
Ziedošas debesis…
Tu ej
Acīm aizvērtām,
Zila tauriņa pavadīts,
Tavi soļi tik viegli
Kā pieneņpūku
Pieskāriens…
-------------------------------------------------------------------
Man aiz loga
Katru nakti
Sapņu putnu ceļā
Klusums snieg,
Mēness savā
Dārziņā
Maigi dzied,
Melodija
Dvēs’lei manai
Viegli pieskaras.
Vai es nomodā,
Vai miegā,
Dziesmas gaisma
Manī plūst
Un dvēselīte
Kaut uz brīdi
Mieru,
Mieru
Gūst.
-------------------------------------------------------------------
Man aiz loga
Baltas kaijas
Lēni, lēni laižas,
Tāds miers un klusums
Dvēs’lē manā līst…
Kaut uz mirkli,
Kaut uz mirkli
Aizvērt acis
Un klusos
Baltos sapņos klīst.
Aizmirst to,
Kas vakar bijis,
Arī to, kā šodien sāp…
Un cerēt – rīt varbūt
Mazs saules stariņš
Dvēs’lei uzsmaidīs.
-------------------------------------------------------------------
Mans sapni
Nesasniegtais,
Gaistošais,
Tik ļoti ilgotais…
Maza vizbulīte
Tavās rokās vīst…
Zūd ticība,
Ka tu reiz
Varētu būt īsts…
Varbūt kādreiz
Tu man tomēr
Uzsmaidīsi
Un rasotu vizbulīti
Manās plaukstās
Liksi…
-------------------------------------------------------------------
Sapnī,
Ne sāpīgā īstenībā,
Zvaigžņotā naktī
Ābele dziedāja,
Ar saviem
Baltajiem ziediem
Debesīs ieaugot,
Kur sidraba gaismā
Ziedi mirdzēja
Spoži.
Tos zvaigžņu
Meitene
Sidraba stīdziņā
Vēra,
Vientuļu bērnu
Sirsniņās bēra,
Lai dzimst
Tajās cerība,
Ka vientulība
Reiz rims…
-------------------------------------------------------------------
Sapnīt mans,
Vēl nesteidz prom…
Es jutos tik laimīga tevī…
Tik nesteidz prom…
Tā gribas vēl
Sajust tavus glāstus,
Mans mīļais,
Mans eņģeli baltais…
Mīlestības varavīksne
Mūs kopā veda,
Laiks
Un tagadne atkal
Šķīra…
-------------------------------------------------------------------
Nāc līdzi,
Nāc ar mani –
Mežmalā jau
Saule aust
Un gaismas plīvuru
Pār mūsu
Latvju zemīti auž.
Vērsim sapņus
Gaismas stīdziņā,
Lai rīta vējš
Tos debesīs nes
Un saules plaukstās
Liek.
Varbūt mūsu sirdis
Pie kādas
Sapņu pērlītes
Tiek…
Tik nāc līdzi,
Nāc ar mani
Savus klusos sapņus
Gaismas plīvurā aust…
-------------------------------------------------------------------
Maigi pieskarties
Pūpolzaram,
Zeltsaules gaismas
Apmirdzētam.
Sajust
MĪLESTĪBU,
Ko debesis
Tavā dvēselē lej,
Kas ir tik trausla
Kā tauriņa
Pieskāriens
Un balta
Kā sniegpulksteņu
Sniegs.
Tik spoži
Šorīt mirdz
Sudraba lietutiņš,
Liekas, katrā lāsītē
Kāds vijoli spēlētu liegi...
Pasaule uzsmaida
Debesīm,
Kuras dārzos
Balti puķuzirnīši zied…
Rasas pērlīšu gaismā
Tā smaržo,
Debesis dzied…
Man tā tīk
Mākoņos raudzīties,
Kas rītos kā
Smaržīgas kreimenītes
Pieskaras dvēselei manai
Un tajā lej rītausmas
Maigo smaržu…
Dienās tie
Balti un pūkaini,
Viens otru liegi noglāsta,
Debesu gleznas radot,
Kurās ieraudzīt var to,
Ko, liekas, dzīve
Nekad nespēs dot.
Vakaros
Debesis vēršas
Sarkanā magoņu laukā,
Kas klusi slēpjas
Aiz koku galotnēm,
Līdz jūra atver plaukstas,
Sarkanās magones tajās krīt…
Mākoņi dus,
Nakts princesīte
Sidraba zvaigznes sijā,
Kuras atmirdz jūras sejā.
Visapkārt tāds klusums,
Kuru modināt bail,
Kad asaro sirds,
Ja nu debesīs kāda
Laimes zvaigzne mirdz…
-------------------------------------------------------------------
Tik maigi
Pirmie vasaras glāsti
Dvēseli skar,
Pavasara
Atvadu stāsti
Putnu rītausmas
Dziesmās skan.
Atvērt logu,
Ļaut dvēselei
Debesu gaismu dzert,
Siltos saules starus
Tvert
Un tajos
Vasaras sapņus
Vērt,
Kurus zeltains tauriņš
Saulstaru eņģeļa
Plaukstās liks.